05Sep
Ūdens galvenie patēretāji ir: iedzīvotāji; rūpniecības uzņēmumu strādnieki, kas izlieto ūdeni savām personīgajām vajadzībā darba vietā; rūpniecības uzņēmumi, kas izlieto ūdeni ražošanas vajadzībām; ūdens patēriņš ugunsgrēka dzēšanai; citi patērētāji (ielu un apstādījumu laistīšana u.c.).
Par ūdens patēriņa normu sauc ūdens daudzums, kas patērēts uz noteiktām vajadzībām laika vienībā vai uz saražota produkta vienību. Jāatšķir saimnieciski dzeramā ūdens patēriņa normas apdzīvotās vietās un uzņēmumos.
Apdzīvotās vietās saimnieciski dzeramā ūdens normas nosaka pēc Latvijas būvnormatīva LBN 222-99 „Ūdenspgādes ārējie tīkli un būves” atkarībā no labiekārtotības pakāpes (1.tabula).
Turpināt lasīt »
21Aug
Drenāža – dabiskā vai makslīgā ūdens novadīšana no zemes virsmas vai gruntsūdeņu novadīšana. Zemei bieži vien ir nepieciešama gruntsūdeņu vai letus ūdens novadīšanā lauksaimniecības, būvniecības uzlabošanai.
Mūsdienīgas drenāžas sistēmas parasti sastāv no speciāliem drenāžas plastmasas caurulēm, kuros savacas ūdens no zemes virsmas. Tālāk ūdens notek speciālos kolektoros vai izvadas uz dabīgas ūdenstilpnes.
Drena savāc apkārt pamatiem gruntī esošo lieko ūdeni un notur gruntsūdeņus zem ēkas drošā dziļumā. Cauruļu apkopei katrā drenu pagrieziena vietā jābūt drenāžas akai.
Drenāžas ūdeni un lietusūdeni savāc galvenajā akā. Uz akas drenu pievienojuma uzstādītais plūsmas pretvārsts neļauj ūdenim caur drenām pacelties atpakaļ līdz ēkas pamatiem. No galvenās akas ūdeni novada lietusūdens kanalizācijā, tuvumā izvietotā grāvī vai infiltrē gruntī.
Efektīva drenāža un lietusūdens aizvadīšana aizsargā ēku pret mitrumu, pelējumu un aukstumu, un ūdens iesūkšanos pagrabā, kā arī pret peļķu un ledus rašanos uz pagalma celiņiem.
Turpināt lasīt »
03Aug
Dabas gāze atrodas no 1000 metriem līdz dažiem kilometriem zemes dziļumā. Ar visdziļāko urbumu saņēmtā gāzes plūsma ir no dziļuma vairāk par 6000 metru. Zem zemes gāze atrodas mikroskopiskos tukšumos, ko sauc par porām. Poras savienotas savā starpā ar mikroskopiskajiem kanāliem – plaisām, pa šiem kanāliem gāze pāriet no porām ar augstu spiedienu uz porām ar zemāku spiedienu, kāmēr nenonāk urbumā. Gāzes kustība stratā pakļaujas noteiktiem likumiem. Gāzi iegūst no urbumiem. Urbumus cenšas izvietot vienmerīgi pa visu teritoriju. Gāze iznāk no zemes dziļuma, jo spiediens zem kura tā atrodas, vairākas reizes pārsniedz atmosfēras spiedienu.
Gāzi, kas iegūta no urbuma, nepieciešams sagatavot transportēšanai gala patērētājiem – rupnīcas, katlu mājas, pilsētas gāzes tīkli. Gāzes sagatavošana nepieciešama tāpēc, ka tā satur piemaisījumus, kas apgrūtina transportēšanu vai lietošanu. Ūdens tvaiks gāzē pie noteiktiem nosacījumiem var veidot hidrātus vai, kondensējoties, uzkrāties dažadās vietās (piemēram, pagriezienos), kas traucē gāzei kustēties; sērūdeņradis izraisa gazes iekārtu (caurules, siltummainis uc) koroziju.
Turpināt lasīt »
30Jul
Pēdējā laikā arvien biežāk pilsētu un lauku mājās būvē kamīnus. Kamīna galvenais uzdevums ir telpas apsilde, pie tam kamīna radītā velkme vēdina telpu, bet kamīna dekoratīvais veidojums izdaiļo to. Labi un mākslinieciski projektēts un veidots kamīns pēc estētiskās nozīmes pielīdzināms mākslas darbam.
Kamīns klasiskā sapratnē – pavards ar atvērto kurtuves kameru. Tīri praktiski kamīns būtiski atpaliek no krāsns. Kamīns ar lietderības koeficientu 15-20% pret krāsns 60-70%. Māju nesilda, bet malku sadedzinās daudz. Jā, kamīns silda telpu tikai, kamēr deg malka, bet tas ir spējīgs arī sasildīt dvēseli un dāvāt mieru. Īpašā nomierinošā atmosfēra – lūk kas pirmkārt pievelk jaunus un jaunus pielūdzējus. Agrāk krāsni mūrēja pēc nepieciešamības – tas bija vienīgais siltuma avots mājā. Tagad pat ārpilsētas mājas ierīko jaudīgas apkures iekārtas un krāsnis (kurām ir diezgān ierobežots apsildes kontūrs). Taču kamīns vajadzīgs vienmēr, dvēselei.
Kamīns – ir lieta, kas prasa uzmanību un cieņu. Kas jāzin nākamajam kamīna saimniekam?
Turpināt lasīt »
21Jul
Vējdzirnavas ir vismaz 4000 gadu vecas. Līdz ar riteņa izgudrošanu dažādās vietās vienlaicīgi tika radīti vēja dzinēji. Vējdzirnavas, būdamas vienas no pirmajām tehniski izmantojamām enerģijas ieguves iekārtām, atbrīvoja cilvēku no smaga un vienmuļa darba rokas dzirnavās un dzīvniekus Ģēpeļa iekārtās, fizisko darbu liekot veikt dabas spēkiem. Vēja darbinātām mašīnām vajadzēja sūknēt, malt, zāģēt, kalt, presēt, celt un pēc dinamo izgudrošanas arī ražot strāvu. Ar vēja spēku tika radīti trokšņi vai darbinātas noslēpumaini skanošās Eola flautas, vējā griezās pat lūgšanu dzirnaviņas, uzlabojot to īpašnieku garīgo labsajūtu. Daudzi izgudrotāji konstruējuši fantastiskas vēja spēkstacijas, kas vēl šodien dod daudzas ierosmes. Jaunas atziņas aerodinamikā un īpaši līdz ar lidaparātu radīšanu ļāva izveidot arvien labākas sistēmas. Fosilo enerģijas nesēju izmantošanas bums pārtrauca to tālāku attīstību. Mūsdienās interese par vēja enerģijas izmantošanu atkal pieaug, un ir pamats domāt, ka šajā jomā radīsies vēl daudzas jaunas idejas.
Turpināt lasīt »
01Jul
Elektriskā apkure – ekoloģisks un ērts siltums Jūsu mājā. Agrāk elektriskā apkure tika uzkatīta par dargu, ugunsnedrošu un ekoloģiski „kaitīgu”. Progress elektrokonvektoru un termostatu ražošanas jomā, jaunu elektroapkures iekārtu paradīšanas, radikāli nomainīja mūsdienīgas elektriskas apkures ekspluatācijas radītājus. Tas ir ugunsdrošs, nededzina skābekli, nemaina mitrumu telpā, ir atbilstoša aizsardzības klase no elektrošoka un strādā bez trokšņiem.
Turpināt lasīt »
24Jun
Vēja enerģija ir vēja enerģījas pārveidošana noderīgā formā, tādā kā elektrība, ar vēja turbīnu palidzību. 2008. gada beigās visā pasaulē nominālā jauda no vēja darbinātiem ģeneratoriem bija 121.2 gigavatu (GW)[1.] Vēja enerģīja ražo ap 1.5% no pasaules elektroenerģījas un strauji pieaug palielinoties divreiz trīs gadu posmā 2005-2008. Dažas valstis ir sasniegušas salidzīnoši augstu vēja enerģijas izplatības līmeni, kā piemēram, 19% no stacionārā elektroenerģijas ražošanas Dānijā, 11% Spānijā un Portugālijā, un 7% Vācijā un Īrijā 2008.gadā. Pēc datiem uz maiju 2009.gada astoņdesmīt valstis pasaulē izmanto vējas enerģīju komerciāliem nolūkiem[2].
Turpināt lasīt »
01May
Vairums programmu ir bāzētas uz EPANET formulēšanas un iekļautiem pievienotas vērtības elementiem kā daļa no GUI („Graphical User Interface” – grafisko lietotāju interfeiss), kas palielina iespējas programmā. Tādu pievienotas vērtības elementu piemēri, kas ir iekļauti programmas paketēs:
• Scenārija vadība: modeļa posmu ievadīšanas un izvadīšanas vadība;
• Kalibrēšanas optimizācija: izmanto ģenētisko algoritmu tehnikas optimizāciju lai noteikt modeļa parametrus, kas labāk atbilst ekspluatācijas datu ievadīšanai;
• Projekta optimizācija: izmanto ģenētisko algoritmu tehnikas optimizāciju lai izvelēties cauruļu diametrus, kas samazinās izmaksas vai citas izraudzītus mērķus;
Turpināt lasīt »
28Apr
Reversā osmoze, pazīstama kā hiperfiltrācija, ir vislabākā no zināmiem filtrācijas veidiem. Tas ir jonu, organisko un suspendēto piemaisījumu izdalīšanas process no ūdens ar membrānu palīdzību. Reverso osmozi lieto tad, kad jāatdala no šķīduma zemmolekulāras izšķīdušas vielas, tādus kā neorganiskie sāļi vai organiskas molekulas, piemēram, glikoze. Reverso osmozi izmanto ūdens šķīduma atsāļošanas procesos, īpaši tīro vidi iegūšānas procesos elektroniskai rūpniecībai un enerģētikai [1]. Reversā osmoze pamatota uz membrānu lietošanu ar ļoti mazām porām, kuru izmērs atšķirībā no NF membrānām ir no 1 Ā (angstrēms = 10-10 m ) līdz 1 nm (nanometrs = 10-9 m, metra miljarddaļa).
Turpināt lasīt »
26Apr
Filtrācija kā metode pazīstama kopš seniem laikiem, kas kā filtru izmantoja blīvu audumu, šķiedru (filum). No filum vēllatīņu valodā parādījās vārds „filtrum” (tūba), kurš pārvērstas franču valodā par „filtre” (filtrs) un izplatījās visās Eiropas valodās [1].
Membrānu procesu princips, ko plaši pielieto ūdens attīrīšanā, sastāv no izejoša ūdens caurlaidi caur puscaurladīgo membrānu. Membrānu procesi – tehnoloģija, kas ļauj atdalīt piesārņojumus molekulāra vai jonu līmenī. Tas ir jaunas tehnoloģijas, kuras ātri attīstās pēdējo desmitgadi.
Zem spiediena ietekmes ūdens un dažu izšķīdušo vielu molekulas (kuru izmērs mazāk par membrānas poru diametru) ieplūst caur membrānu, tad kā citi piemaisījumi aizturas. Caur membrānu pārgājiena rezultātā izejošs ūdens sadalās uz divām plūsmām: filtrāts (attīrīts ūdens) un koncentrāts (koncentrēts piemaisījumu šķīdums). Filtrāts padodas patērētājiem, bet koncentrāts nolejas uz drenāžu.
Turpināt lasīt »
Jaunākie komentāri