31Aug
Pilsētas un apdzīvoto punktu teritorijā gāzes vadus ierīko gruntī. Rūpniecības un komunālo uzņēmumu gāzes vadus lietderīgi ierīkot pa sienām un ēkas jumtu, pa kolonnām un estakādēm.
Pazemes gāzes vadi. Gāzes vadus ierīko pa pilsētas braucamajām joslām. Parasti tiek rekomendēts tos ierīkot tehniskajā zonā vai zaļo apstādījumu joslā. Attālumam no gāzes vada līdz akas sienām un pazemes ierīces kamerām jābūt ne mazāk kā 0,3 m. Tiek pieļauts dažu gāzes vadu ierīkošana vienā tranšejā. Attālumam starp tiem jābūt tādam, lai varētu veikt montāžu un remonta darbus.
Armatūru, kas uzstādīta uz gāzes vadiem, vēlams izvietot ne tuvāk kā 2 m no telekomunikāciju un ierīču krustojumu malām.
Siltumtīkla kanāla, kolektora, tuneļa krustojuma gadījumā gāzes vadus ierīko futlāros, kas ir 2m uz katru pusi no krustojuma ietrīcas ārējām sienām.
Turpināt lasīt »
28Aug
Visizplatītākā aktīvā mikroklimata uzturēšanas inženiersistēma telpās, kurās uzturas cilvēki, ir apkure. Centrālās apkures sistēmas var būt dažādas. Ir sistēmas, kuras uzstāda atsevišķos dzīvokļos vai nelielās mājās. Tās parasti sauc par centrālapkures sistēmām. Sistēmas, kurās no viena siltuma ģeneratora (rajona katlu māja vai TES) apsilda rajonu vai veselu pilsētu, sauc par centralizētās siltumapgādes sistēmām. Atkarībā no siltumnesēja veida izšķir dūmgāzu, gaisa, ūdens, tvaika, elektriskās un gāzes apkures sistēmas. Ūdens ir visplašāk lietotais siltumnesējs.
Turpināt lasīt »
27Aug
Atkarībā no gāzes sastāva un cauruļvada materiāla, ierīkošanas apstākļiem un grunts fiziski – mehāniskām īpašībām, gāzes vadi pakļauti lielākai vai mazākai iekšējai vai ārējai korozijai.
Caurules iekšējas virsmas korozija ir atkarīga no gāzes īpašībām. Tas ir dēļ skābekļa, mitruma, sērūdeņraža un cita savienojuma paaugstināta satura. Cīnīties ar iekšējo koroziju var, izņemot no gāzes agresīvos savienojumus, t.i., to labi attīrot.
Turpināt lasīt »
26Aug
Santehniskās darbos vēlams izmantot pazistāmas firmas-ražotāja produkciju. Neprofisionāļiem grūti orientēties caurļu un iekārtu milzīgā daudzumā tirgū. Lai nenopirktu kāķi maisā ie nepieciešams zināt kaut vai dažus svarīgus parametrus jums nepiecišama izstrādājuma.
Spiediens dzīvokļa aukstā un karstā ūdensapgādes stāvvados var sasniegt 10 atm. ar temperatūru 70-80°C (parasti ši skaitļi ir zemāk). Līdz ar to visas iekārtas jārēķina uz parametriem, raksturīgiem jusu mājas tīklam. Prasiet pārdevējam izstradājuma kvalitates sertifikātu. Vaicājiet, uz kādu darba spiedienu un darba temperatūru ir rēķināti lodes krāni, spiediena reduktori, caurules, fitingi. Lai izvairoties no kļudām montāžas laikā aukstā un karstā ūdens maģistrālēm labāk nopirkt vienāda iekārtas (protams, perkot iekārtas rēķinot uz dažadām temperatūrām, var ietaupīt līdz 10%).
Turpināt lasīt »
25Aug
Gāzes vadu celtniecībai lieto bezšuves tērauda, metinātas taisnšuves un spirālšuves caurules. Caurules ražo no labi metināma tērauda, kas satur ne vairāk kā 0,25% oglekļa, ne vairāk kā 0,56% sēra un ne vairāk kā 0,046% fosfora. Minimālais pieņemtais sadales vadu diametrs parasti tiek pieņemts 50 mm, bet atzarojumiem patērētājiem – 25 mm. Caurules sienas biezums pazemes gāzes vadiem jābūt ne mazāk kā 3 mm, bet virszemes – ne mazāk kā 2 mm. Caurules sienas biezums zemūdens pārvadam jābūt par 2 mm vairāk nekā aprēķināts, bet ne mazāk par 5mm. Caurules savienošanu realizē ar metināšanu.
Turpināt lasīt »
24Aug
Pilnvērtīgs dzīvokļa remonts nevar neaizskart sānmezglu. Savukārt, sānmezgla remonts nav iespējams bez komunikāciju nomaiņas (karstā un aukstā ūdensapgādes stāvvada, kanalizācijas, cauruļu un noslēg-regulējamas armatūras). Bieži skaistas flīzes slēpj aiz sevis nepareizi un nekvalitatīvi izpildīto „ūdens artēriju” sadali, kas draud dzīvokļa saimniekiem un kaimiņiem ar nepatīkšanām.
Mūsdienīgā mājoklī ir diezgan daudz santehnikas iekārtu. Tradicionāli – tā ir vanna, izlietne, klozetpods, veļas mašīna un mazgātuve virtuvē. Salīdzinoši nesen mūsu sadzīvē parādījas hidromasāžas vannas, duškabīnes, trauku mazgājamas mašīnas, ūdens sildītāji, kā arī dzeramā ūdens attīrīšanas filtri. Jaunu iekārtu daudzuma pieaugums ietekmē uz prasību izmaiņām ūdensapgādes sistēmu projektēšanā un montāžā.
Turpināt lasīt »
22Aug
Triģenerācija – kombinēta elektrības, siltuma un aukstuma ražošana. Aukstumu izstrādā absorbcijas aukstummašīna, kas patērē nevis elektroenerģiju, bet siltumenerģiju. Trigenēracija ir izdevīga, tāpēc, ka dot efektīvi izmantot utilizēto siltumu ne tikai ziemā apkurei, bet arī vasarā telpu kondicionēšanai vai tehnoloģiskām vajadzībām. Tāda pieeja ļauj izmantot ģenerācijas iekārtu visu gadu.
Turpināt lasīt »
21Aug
Pilsētas sadales sistēma ir sarežģīts būvju komplekss, kas sastāv no sekojošiem pamatelementiem: zema, vidēja un augsta spiediena gāzes tīkliem, gāzes sadales stacijām, gāzes regulēšanas punktiem un iekārtām. Minētajās stacijās un iekārtās gāzes spiedienu samazina līdz nepieciešamai vērtībai un automātiski uztur pastāvīgu. Tam ir paredzētas speciālas automātiskas aizsargierīces, kas izslēdz gāzes spiediena palielināšanās varbūtību tīklos.
Gāzes apgādes sistēmai jānodrošina gāzes piegādes nepārtrauktība patērētājiem, jābūt drošai ekspluatācijas laikā, vieglai apkalpošanai, paredzētai atsevišķu elementu un gāzes vadu posmu atslēgšanas varbūtībai remonta un avāriju darba veikšanai. Ierīcēm, iekārtām un mezgliem gāzes apgādes sistēmā jābūt viena tipa.
Turpināt lasīt »
19Aug
Siltuma sūkņi ir modernākais veids, kā apsildīt māju un sildīt ūdeni. Mūsu lielākais enerģijas avots ir saule. Tā silda gaisu, zemi un ūdeni. Mūsdienās tiek izmantota tikai neliela daļa no šīs enerģijas. Siltuma enerģija ir visapkārt mums – gaisā (āra un telpu gaisā), zemes virskārtā, zemes dzīlēs un ūdenī. Mūsu uzdevums ir to lietderīgi izmantot – tas ir izmantot to apkurei. Siltuma sūknis sniedz mums šo iespēju, apsildīt māju, nepiesārņojot vidi ar kaitīgām izplūdes gāzēm vai nelietderīgi izmantojot dabas resursus (apsildot māju ar malkas, šķidrā kurināmā, gāzes vai ogļu apkuri).
Turpināt lasīt »
16Aug
Koģenerācija – vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana vienotā termodinamiskā ciklā, pielietojot vienu kurināmā veidu. Attiecību pieņemts apzīmēt ar α un tā ir koģenerācijas sistēmas kvalitātes rādītājs, raksturojot cik kWh elektroenerģijas var izstrādāt uz vienu kWh patērētājam atdotas siltumenerģijas bāzes. Šis rādītājs raksturo termisko dzinēju iespējas elektroenerģijas izstrādē koģenerācijas sistēmā un ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tajā skaitā siltuma patēriņa: slodzes; siltuma nesēja veida (tvaiks, ūdens); siltuma nesēja parametriem (temperatūra, spiediens).
Turpināt lasīt »
Jaunākie komentāri