Atkarībā no gāzes sastāva un cauruļvada materiāla, ierīkošanas apstākļiem un grunts fiziski – mehāniskām īpašībām, gāzes vadi pakļauti lielākai vai mazākai iekšējai vai ārējai korozijai.
Caurules iekšējas virsmas korozija ir atkarīga no gāzes īpašībām. Tas ir dēļ skābekļa, mitruma, sērūdeņraža un cita savienojuma paaugstināta satura. Cīnīties ar iekšējo koroziju var, izņemot no gāzes agresīvos savienojumus, t.i., to labi attīrot.
Caurules ārējas virsmas korozija, t.i. zemes korozija. Tās iedala uz ķīmiskajā, elektroķīmiskajā un elektriskajā korozijā. Ķīmiskā korozija rodas no dažādu gāzu un šķidro neelektrolītu ietekmes uz metālu. Metāla korozija gruntī pārsvarā ir elektroķīmiska. Elektroķīmiskā korozija ir metāla, kas izpilda elektroda lomu, un agresīva grunts šķīduma, kas izpilda elektrolīta lomu, iedarbības rezultāts. Elektroķīmiskā korozija rodas arī elektriskas strāvas, kas pārvietojas gruntī, iedarbībā uz gāzes vadu. Koroziju, kas radusies klaidstrāvas iedarbībā, sauc par elektrisko koroziju. Klaidstrāvas pārvietojas negatīvā pola virzienā. Vietās, kur ir bojāta izolācija, tās nonāk uz gāzes vada. Elektriskā korozija ar klaidstrāvu ir daudz bīstamāka nekā elektroķīmiskā. Pilsētas apstākļos tas ir visizplatītākais korozijas veids.
Esošā aizsardzības metodes pret koroziju var iedalīt divās grupās: pasīvā un aktīvā. Pasīvās aizsardzības metodes – gāzes vada izolācija. Izolācijas materiālām, ko izmanto gāzes vadu aizsardzībai, uzstāda prasību rindu: seguma monolītums, ūdensnecaurlaidība, laba pielipšana metālam, ķīmiskā izturība gruntī, augsta mehāniskā izturība, dielektrisko īpašību esamība.
Plaši izmantojamie izolācijas materiāli ir bituma-minerālu un bituma-gumijas mastikas. Izolācija var būt sekojoša: normāla, pastiprināta un ļoti pastiprināta. Gāzes vadu aizsardzībai lieto arī plastmasas lentes materiālus, kas ir pārklāti ar ielīmēto slāni.
Pie aktīvam aizsardzības metodēm pieskaita katoda un protektora aizsardzību un elektrisko drenāžu. Pamatmetode ir elektriskā drenāža. Gāzes vada aizsardzībai pret zemes koroziju lieto katoda aizsardzību. Uz gāzes vada saliek negatīvo potenciālu. Kā anodu lieto mazšķīstošus metālus, ka arī melnā metāla atkritumus, kurus ievieto gruntī gāzes vada tuvumā. Elektriskais potenciāls ir 1,2…1,5 V. Atkarībā no izolācijas kvalitātes viena ierīce var aizsargāt posmu no 1 līdz 20 km. Pie protektora aizsardzības gāzes vada posmu pārvērš par katodu bez sveša strāvas avota, bet par anodu izmanto metāla stieņus, ko ievietoto gruntī blakus gāzes vadam. Virszemes aizsardzībai no atmosfēras korozijas uz gāzes vadiem uzklāj lakas-krāsas segumu.
Izmantotās literatūras saraksts
1. А.А.Ионин „Газоснабжение”