Siltuma, Gāzes Un Ūdens Tehnoloģijas - SGUUT.com

• 04Sep

  Lietusūdens kanalizācijas projektēšana

  Kanalizācija

  Lietusūdeņu kanalizācijas trasēšana atkarīgā no reljefa, plānojuma shēmas un pazemes ietaišu piesatinātības.Lai samazinātu caurļvadu garumu rekomendē lietus kanalizāciju tīklu projektēt gar ceļu ar īsāko maršrūtu uz izlaidi. Ja caurbrauktuves platums ir līdz 30 metriem lietusūdens kanalizāciju lietderīgi likt tā vidū. Ar lielāku caurbrauktuves platumu var projektēt divās linijās gar abām pusēm. Tiklu novietojums ģenerālajā plānā, kā arī minimālais attaālums plānā un šķērsošanas vietās no vadu ārējās virsmas līdz būvēm un inženierkonikācijām jāpieņem saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī, jo LBN 100 “Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve” ir zaudējis spēku.
  
  Pēc LBN 223-99 lietus kanalizācijas ielu vadiem diametrs ir 250mm, iekškvartālu vadiem – 200mm. Lietus ūdens ienāk tīklā caur lietus ūdens uztveršanas akām (gūlijām). Gūlijas jāparedz : garos ielas posmos; pie krustojumiem un gājēju pārējām virszemes ūdeņu pieteces pusē; zemākajās vietās slīpu posmu beigās; zemākajās vietās, ja ielu teknēm mainīgs garenprofils; vietās, no kurām nav virszemes notekūdeņu noteces (piemēram, ielās, laukumos, parkos, pagalmos). Plānā tiem ir taisnstūra vai apaļas formas. Attēlā parādīta gūlija ar apaļu formu plānā.

  
  

  1.att. Uponor gūlija

  Lietusūdeņu aprēkina daudzumu qr nosaka pec maksimālās intensitātes metodes, izmantojot 1.formulu:

  q_r=(Z_midA^1,2F)/(t_r^1,2n-0,1), l/s

  (1.)

  kur:
  Z_mid – vidējais noteces baseina virsmu raksturojošais koeficients. Nosaka kā vidējo aritmētisko no virsmu raksturojošiem koeficientiem z, ko nosaka pēc 1. un 2. tabulām;
  A – parametrs, 2.formula;
  n – parametrs, 3.tabula;
  F – noteces aprēķina platība (ha);
  t_r – lietus aprēķina ilgums, kas ir vienāds ar virszemes ūdeņu tecēšanas laiku (minūtēs) pa zemes virsmu un caurulēm līdz aprēķina posmam. Piezīme: ja lietusūdeņu tecēšanas aprēķina laiks ir mazāks par 10 minūtēm, 1.formulā lieto korekcijas koeficientu: 0.8 – ja t_r=5 minūtes un 0.9 – t_r=7 minūtes.

  1.tabula

  Noteces virsmu raksturojošais koeficients[1.]
  
  Piezīme. Tabulā norādītos lielumus precizē atbilstoši vietējiem apstākļiem.

  2.tabula

  Ūdensnecaurlaidīgu virsmu raksturojošais koeficients[1.]
  

  A=q₂₀20ⁿ(1+lgP/lgm_r)^γ

  (2.)

  kur:
  q₂₀ – lietus intensitāte (l/s ha) konkrētajā apvidū, ja lietus ilgums ir 20 minūtes pie P=1 gads, 3.tabula.
  P – vienreizējas lietus aprēķinaintensitātes pārsniegšanas periods;
  m_r – vidējais lietus reižu skaits gada siltaja sezonā, 3.tabula;
  γ – kāpinātājs, 3.tabula.

  3.tabula

  Meteoroloģiskie novērojumi[1.]
  

  Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods (P) jāpieņem pēc 4. un 5.tabulas atkarībā no kanalizējamā objekta rakstura, kolektora novietojuma, kā arī ņemot vērā sekas, kas var rasties, ja lietus intensitāte pārsniedz aprēķināto, vai lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jānosaka ar aprēķinu atkarībā no projektējamā objekta rakstura, kolektora novietojuma nosacījumiem, lietus intensitātes, baseina laukuma un noteces koeficienta. Projektējot lietus kanalizāciju īpašām būvēm (piemēram, dzelzceļa stacijām, pazemes pārejām), vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jānosaka tikai ar aprēķinu, ņemot vērā galējo pieļaujamo lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu, kas norādīts 6.tabulā. Ar aprēķinu noteiktais vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods nedrīkst būt mazāks par 4. un 5.tabulā norādīto. Aprēķinot vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu, jāņem vērā, ka galējos pieļaujamos vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodos, kas norādīti 6.tabulā, lietusūdens kolektoram jānovada tikai viena daļa lietus noteces. Pārējā noteces daļa var īslaicīgi applūdināt ielas braucamo daļu. Tomēr ielas applūdinājuma līmenis nedrīkst būt tik augsts, ka applūdinātu pagrabus.

  4.tabula

  Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods dažādos kolektora novietojuma apstākļos[1.]
  
  Piezīmes.
  1. Labvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi:
  1.1. baseina laukums nav lielāks par 150 ha, ar līdzenu reljefu, kura vidējais slīpums ir 0,005 un mazāk;
  1.2. kolektors novietots pa ūdens šķirtni vai nogāzes augšējā daļā, ne tālāk par 400 m no ūdensšķirtnes.
  2. Vidēji labvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi:
  2.1. baseina laukums ir lielāks par 150 ha, ar līdzenu reljefu, kura vidējais slīpums ir 0,005 un mazāk;
  2.2. kolektors novietots nogāzes apakšējā daļā, ievalkā ar nogāžu slīpumu 0,02 un mazāk, turklāt baseina laukums nav lielāks par 150 ha.
  3. Nelabvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi:
  3.1. kolektors novietots nogāzes apakšējā daļā, turklāt baseina laukums ir lielāks par 150 ha;
  3.2. kolektors novietots ievalkā ar stāvām nogāzēm. Nogāžu slīpums vidēji vairāk par 0,02.
  4. Sevišķi nelabvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi – kolektors novada ūdeni no noslēgtas zemas vietas (ieplakas).

  5.tabula

  Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods rūpniecības uzņēmumu teritorijās[1.]
  
  Piezīme.
  Rūpniecības uzņēmumiem, kuri atrodas noslēgtās ieplakās, vienreizējo lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu nosaka ar aprēķinu vai to pieņem ne mazāku par pieciem gadiem.

  6.tabula

  Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods dažādiem baseiniem[1.]
  

  Noteces aprēķina laukumam (F) jābūt vienādam ar visu noteces laukumu vai to laukuma daļu, kura dod maksimālo noteces daudzumu. Ja noteces laukums ir 500 ha un vairāk, 2. formulā jālieto koriģējošais koeficients k, ar kuru tiek ņemta vērā lietus nevienmērība atkarībā no laukuma lieluma un kurš jāpieņem pēc 7.tabulas. Lietusūdeņu aprēķina daudzums no apdzīvoto vietu teritorijā neietilpstošiem neapbūvētiem ūdens savākšanas laukumiem, kas ir lielāki par 1000 ha, jānosaka atbilstoši noteces normām autoceļu mākslīgo būvju aprēķinam.

  Aprēķinot noteces laukuma lielumu un koeficientu z, neņem vērā dārzu un parku teritorijas, kurās nav ierīkota lietus kanalizācija. Ja teritorijas zemes virsmas slīpums ielu virzienā ir 0,008–0,01 un lielāks, noteces aprēķina laukumā jāieskaita ielai piegulošā josla 50–100 m platumā. Apzaļumotie laukumi kvartālu iekšienē jāieskaita noteces aprēķina laukumā un jāņem vērā, nosakot baseina noteces koeficientu z.

  7.tabula

  Lietus nevienmērība atkarībā no laukuma lieluma[1.]
  

  Lietusūdeņu tecēšanas aprēķina ilgumu (t_r) pa zemes virsmu un caurulēm nosaka, izmantojot 3. formulu:

  t_r=t_con+t_can+t_p, min

  (3.)

  kur:
  t_con - lietusūdeņu tecēšanas ilgums līdz ielas lietus teknei vai, ja kvartāla robežās ir lietusūdeņu uztveršanas akas, līdz ielas kolektoram (virsmas koncentrācijas laiks) minūtēs, ko nosaka ar aprēķinu vai pieņem: apdzīvotās vietās, ja nav iekškvartālu lietus kanalizācijas tīklu, - 5 līdz 10 minūtes, ja ir iekškvartālu lietus kanalizācijas tīkli, - 3 līdz 5 minūtes.
  t_can - lietusūdeņu tecēšanas ilgums pa ielas tekni līdz lietus ūdeņu uztveršanas akai (ja kvartālā nav lietus ūdeņu uztveršanas aku) minūtēs, ko nosaka, izmantojot 4.formulu;
  t_p - lietusūdeņu tecēšanas ilgums pa cauruļvadiem līdz aprēķināmajam posmam, ko nosaka, izmantojot 5. formulu.

  t_can=0,021Σl_can/v_can, min

  (4.)

  kur:
  l_can - teknes posma garums, m;
  v_can - ūdens tecēšanas aprēķina ātrums posmā, m/s.

  t_p=0,017Σl_p/v_p, min

  (5.)

  kur:
  l_p - kolektora aprēķina posmu garums, m;
  v_p - ūdens tecēšanas aprēķina ātrums posmā, m/s.

  
  

  Izmantotas literatūras saraksts:
  1. Noteikumi par Latvijas Būvnormatīvu LBN 223-99 „Kanalizacijas ārējie tīkli un būves”. – Rīga, 1999.
  2. В.И.Калицун, В.С.Кедров, Ю.М.Ласков. Гидравлика, водоснабжение и канализация. – Стройиздат, 2003.
  3. Uponor „Lietusūdens kanalizācija un drenāža”

  Posted by admin @ 7:00 am

Leave a Comment