Grīdas apsildīšanas sistēma vannas istabā ir vairāk nepieciešama nekā jebkurā citā dzīvokļa istabā. Kopā ar dvieļu žāvētāju tā uztur komfortu mikroklimatu mājokļa vismitrākajā zonā. Temperatūra uz grīdas virsmas sastāv +26°C, bet galvas līmenī +22…24°C. Kā apgalvo speciālisti, tāda temperatūras sadalīšana telpā ir optimāla un grūti sasniedzama, izmantojot citas apkures iekārtas.
Vannas istabā ar apsildīšanas sistēmu pat ļoti aukstā ziemā nejūtas caurvēji. Šļakatas, kas nokļuva uz grīdu, ātri izžūst, tāpēc tā vienmēr paliek sausa un silta un uz tās grūti paslīdēt. Pie tam, telpas kopšana ir vieglāka un praktiski izslēdz sēnīšu rašanās varbūtību uz grīdas un sienu virsmām, ko bieži var novērot mājā mitrās vietās.
Vairāk populāras ir elektriskās un ūdens grīdas apkures sistēmas. Tās uzstāda gan pilsētās daudzstāvu mājās, gan ārpilsētu mājās, galvenais lai būtu līdzekļi apmaksāt komunālos pakalpojumus. Mazā vannas istabā ar platību 2-4m2 ir nepieciešama atsevišķa instalācija ar automātu un automātiskas atslēgšanas ierīci. Dzīvojamās ēkās, kas tika uzbūvēti vairāk nekā 10 gadu atpakaļ un kur apakšstacijas un instalācija rēķināta pēc vecām normām (apmēram 2,5kW uz dzīvokli), par grīdas apsildi var runāt tikai kā papildus iespēju. To pielietošanā ir jāuzmanās, jo ir pārslodzes varbūtība (ja visi kaimiņi vienlaicīgi ieslēgs vairākas sadzīves iekārtas). Pat ja ir nepieciešama elektroapkures jauda pieslēgumam (mūsdienīgos dzīvoļos tas ir 7kW), jāpārbauda, vai ļauj esošā instalācija siltas grīdas pieslēgšanu pēc strāvas slodzes. Ja nē, tad var rekomendēt sistēmas uzstādīšanu ar jaudu vairāk kā 2kW caur atsevišķu instalāciju un automātu.
Ūdens sistēmas grīdas apsildei ir nepieciešams karsta ūdens avots: gāzes, dīzeļa, ogles, elektriskie katli, ka arī saules kolektori un siltuma sūkņi. Līdz ar to biežāk izmanto kotedžās ar autonomu ūdens apkures sistemu, kur grīdas apkure paredzēta ne tikai vannas istabā, bet arī citās telpās. Apsildāmās grīdas uzbūvei ar siltā ūdens palīdzību pilsētas dzīvoklī ir nepieciešams saņemt atļauju uz pieslēgumu pie karstā ūdens tīkla, vai uzstādīt nelielu elektrisko katlu speciāli apkures sistēmas papildīnāšanai, kas ir sarežģīti.
Siltuma avots elektroapkures sistēmā vannas istabā kalpo ielikts grīdas masīvā sildkabelis, kas pārvērš virsmu par lielu sildpaneli, vienmērīgi izstarojošu siltumu. Kabeli pieslēdz pie automātiska termoregulātora, pateicoties tam īstenojas sistēmas vadīšana. Termoregulātors piestiprināts pie sienas (ja tam ir mitrumaizsarzības konstrukcija, tad tieši sānmezglā, ja nav, tad ārpus, piemēram, uz apgaismojuma slēdzes paneli) un ir vienīgā redzamā sistēmas daļa. Temperatūras radījumi nāk pie tā no temperatūras sensora, kas uzstādīts, parasti, speciālā gofrētā caurulē.
Viss nepieciešamais aprīkojums elektriskās grīdas sildīšanas sistēmai tiek pārdots komplektā, kas sastāv no sildkabeļa, termoregulātora, temperatūras sensora un gofrētas caurules. Ražo komplektus montāžai biezos vai plānos grīdas savilkumos. Izvēloties, jārēķinās ar to līdz kādai atzīmei var pacelt grīdu vannas istabā, cik ātri jāievada sistēma ekspluatācijā un pasūtītāja sistēmas izmantošanas ekonomiskais aspekts. Uzstādīt silto grīdu var patsatvīgi vai uzaicināt speciālistus. Pie tam jāievēro ražotāja tehnoloģiskos ieteikumus. Pieslēgt sistemu pie elektrības var tikai ar kvalificēta elektriķa palīdzību.
Betona savilkuma biezums ir atkarīgs no iespējamām mehaniskām slodzēm. Vienmērīgai temperatūras sadalīšanai uz grīdas virsmas vācu normas DIN 4725 rekomendē izpildīt savilkumu ar biezumu ne mezāk par 65mm. Pēc Krievijas prasībām СП 41-102-98 tās biezumam jābūt nemazāk par 30mm. Kā grīdas segumu vannas istabā labāk izmantot keramiskās flīzes, marmoru vai citus materiālus ar siltuma pretestību R=0,02m2K/W.
Izmantotā literatūra:
«Ванные комнаты» №1/2004