Neskaitot telpu applūdināšanu ar netīrumiem, iekšēja kanalizācija pasniedz pārsteigumus noteču, specifiskas smakas, biedējošo skaņu veidā. Ne īpaši pievilcīga nepaslēptu cauruļvadu estētika. Lai paredzētu, kādas problēmas var gaidīt no kanalizācijas, noderīgi saprast tas uzbūves un darbības principa būtību.
Cauruļvadu un santehnisko ierīču tīkls, kas savāc un novada izmantots ūdens un sadzīves atkritumus (izņemot lietus ūdens) ēkā, sauc par iekšējo kanalizāciju. Noteces no katras ierīces (mazgatuve, vanna, klozetpods u.c.) caur novadcauruli dodas uz stāva horizontālu cauruli un no tas uz stāvvadu, tas ir vertikālo cauruļvadu. Pagrabtelpā stāvvads pāriet uz horizontālu izlaides cauruli, kas noved noteces no ēkas zem zemes (zemāk grunta sasalšanas dziļuma). Tālāk tie dodas pa caurulēm vai uz skataku, un no tas uz ārējas kanalizācijas tīklu, vai uz vietējas attīrīšanas sistēmas septiki. Stāvvada augšēja daļa izvadīta virs jumtas un saucas par gaisa izplūdes posmu. Caur to novadās atmosfērā gāzes no ārējas kanalizācijas.

Ūdens no baseiniem, katliem, apkures un ūdens attīrīšanās sistēmām arī novadās kanalizācijā. Kanalizācijas tīkls sākotnēji veidojas kā pašteces. Tāpēc, visos horizontālos posmos tiek paredzēti nelieli slīpumi (1-4%) noteču novadīšanas virzienā. Cauruļu savienojums izzaru tīklā īsteno ar speciālu savienošanas elementu palīdzību (trejgabali, līkumi, pārejas, savienojumi u.c.). Tādu elementu vienas ierīces pieslēgumam nepieciešams no 3 līdz 6 gabaliem. Lai kanalizācijas gāzes nenokļūtu telpā, katru ierīci pievieno caur īpašu iekārtu, kas darbojas kā hidrauliskais aizslēgs. Parasti to sauc par „sifonu”. Aizslēgs pēc būtības ir U veida caurule uz pusi aizpildīta ar ūdens. Ūdens kalpo par barjeru gāžu ceļā no izlaides uz istabu (klozetpodos un trapos ir paredzēti iebūvēti aizslēgi).
Sistēmas konfigurācija, kā arī izmaksas pirmkārt ir atkarīgi no ierīču daudzuma un izvietojuma mājā.
Neapšaubāmi galvenā kanalizācijas sodība ir aizsērējums. Tas galvenais iemesls – barbariska attieksme pret kanalizācijas tīklu, kuru mēs gandrīz apzināti izmantojam kā miskasti. Pilsētas mājās šādu situāciju deļeji var izglābt liels caurplūdes apjoms, nolaistīts vienlaicīgi no daudziem dzīvokļiem, bet kotedžā atkritumu mešana klozetpodā neizbēgami ved pie cauruļu aizsprostošanās.
Pat pie normālas kanalizācijas izmantošanas aizsērējuma varbūtība nav izslēgta. Kanalizācijas pašattīrīšanai vajag lai lieli gabali būtu suspendētā stāvoklī plūsmā, bet plūsmas ātrums nebūtu zemāk par kritisko. Horizontālā caurulē šis ātrums ir ne mazāk par 0,7 m/s, bet caurules pildījums ar ūdens – ne mazāk par diametra trešdaļu, savādāk daļiņas nosēdīsies uz caurules dibenu.
Caurules aizsērējuma varbūtība lielāk, ja vairāk negluda iekšēja virsma, tajā skaitā korozijas un dažādu noguļu dēļ, ja plūsmas ceļā daudz krasu pārkritumu, pagriezienu. Jo sarežģītāk cauruļvadu tīkls, jo vairāk iespējami nepatikšanas izcelšanās. Tāpēc kanalizācijas sistēmas periodiski jātīra. Šiem nolūkam cauruļvados tiek paredzēti tā saucamas „revīzijas” ( noblīvētas lūkas) un „noslēgtapa” (caurums caurules sienā, aizvērts ar korķi). Tas ierīko tur, kur ūdens plūsma maina kustības raksturu, piemēram, pirms dažu cauruļu pievienošanas vietas, pirms pagrieziena, virs atkāpēm, apakšējā un augšējā stāvā un vismaz ik pēc trim stāviem, ka arī uz izlaides. Kanalizācijas tīkla horizontālajos posmos lielāki atstatumi starp revīzijām vai noslēgtapām tīrīšanai i noteikti Latvijas būvnormatīvā LBN 221-98.
Smaka no kanalizācijas. Pamatiemesli gāžu nokļūšanās no kanalizācija uz telpu: neblīvumi savienojuma vietās, plīsumi gumijas manšetē klozetpoda nolaidē un kādas ierīces hidrauliska aizslēga izjaukšana.
Pirmās divas nepatikšanas var likvidēt diezgan viegli ar nelielu remontu: pievilkt uzgriežņus, aizliet ar hermētisko smēri, nomainīt blīvējumu. Novērst aizslēga izjaukšanu ir daudz sarežģītāk, tā kā prasa sistēmas pilnīgas izsekošanas un dažreiz tas pārtaisīšanas. Kad plūsma, ieplūstot no novadcaurules uz stāvvadu, nosprosto tas griezuma daļu un tālāk, aizplūstot lejā, ņem līdzi gaisu. Ja augšā stāvvadā ienāks pietiekams gaisa daudzums, tad nebūs gaisa deficīts un spiediens būs vienāds ar atmosfēras spiedienu. Pretējā gadījumā notiek retināšana. Ja tā ir stipra, tad ūdens no hidrauliska aizslēga tiks iesūkts uz novadcauruli un gāzēm atvērts ceļš uz telpu. Jo lielāk plūsmas daudzums un novadcaurules diametrs, jo tuvāk pie 90° novadcaurules pieslēguma leņķis pie stāvvada un jo mazāk aizslēga augstums, jo vairāk tādas avārijas varbūtība. Pērkot santehniku komplektā ar sifoniem pievērsiet uzmanību uz aizslēga augstumu (50, 60, 70mm).
Rekomendācijas mājas saimniekam
• Ja augšēja stāva ierīcēm pastāvīgi norauj aizslēgos, visdrīzāk aizsērēta vai pārsala gaisa izplūdes posms. Ja aizslēga izjaukšana notiek dažādos stāvos, tas nozīme, ka nepareizi izvēlēts stāvvada diametrs.
• Ja zemākajā stāvā notiek ūdens izmešana no aizslēga uz ierīci, visticamāk tiek aizserēta izlaide.
• Aizbraucot uz ilgo laiku ne aizmirsiet izliet ēdamkaroti eļļas ierīču sifonos. Tas novērš pārmērīgo ūdens iztvaikošanu un gāžu noplūdi mājā.
• Ja ziemā nākas atslēgt apkuri, jānolaiž ūdens no visiem klozetpodiem un izvākt ūdens no aizslēgiem.
|
Cauruļu materiāls
|
Temperatūras diapazons, °C
|
Ārējais diametrs, mm
|
|
1.
|
2.
|
3.
|
|
PVC
|
no -10 līdz +50
|
32, 40, 50, 63, 110, 160
|
|
PE
|
no -30 lIdz +60
|
50, 90, 110
|
|
PP
|
no 0 līdz +90
|
32, 40, 50, 75, 110, 125, 160
|
Izmantotā literatūra:
Техника и оборудование, №3 (16) март 1999;
Latvijas būvnormatīvs LBN 221-98 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”, 21.jūlijā 1998.gada

