Reversā osmoze, pazīstama kā hiperfiltrācija, ir vislabākā no zināmiem filtrācijas veidiem. Tas ir jonu, organisko un suspendēto piemaisījumu izdalīšanas process no ūdens ar membrānu palīdzību. Reverso osmozi lieto tad, kad jāatdala no šķīduma zemmolekulāras izšķīdušas vielas, tādus kā neorganiskie sāļi vai organiskas molekulas, piemēram, glikoze. Reverso osmozi izmanto ūdens šķīduma atsāļošanas procesos, īpaši tīro vidi iegūšānas procesos elektroniskai rūpniecībai un enerģētikai [1]. Reversā osmoze pamatota uz membrānu lietošanu ar ļoti mazām porām, kuru izmērs atšķirībā no NF membrānām ir no 1 Ā (angstrēms = 10-10 m ) līdz 1 nm (nanometrs = 10-9 m, metra miljarddaļa).
Turpināt lasīt »
-
28Apr
-
26Apr
Filtrācija kā metode pazīstama kopš seniem laikiem, kas kā filtru izmantoja blīvu audumu, šķiedru (filum). No filum vēllatīņu valodā parādījās vārds „filtrum” (tūba), kurš pārvērstas franču valodā par „filtre” (filtrs) un izplatījās visās Eiropas valodās [1].
Membrānu procesu princips, ko plaši pielieto ūdens attīrīšanā, sastāv no izejoša ūdens caurlaidi caur puscaurladīgo membrānu. Membrānu procesi – tehnoloģija, kas ļauj atdalīt piesārņojumus molekulāra vai jonu līmenī. Tas ir jaunas tehnoloģijas, kuras ātri attīstās pēdējo desmitgadi.
Zem spiediena ietekmes ūdens un dažu izšķīdušo vielu molekulas (kuru izmērs mazāk par membrānas poru diametru) ieplūst caur membrānu, tad kā citi piemaisījumi aizturas. Caur membrānu pārgājiena rezultātā izejošs ūdens sadalās uz divām plūsmām: filtrāts (attīrīts ūdens) un koncentrāts (koncentrēts piemaisījumu šķīdums). Filtrāts padodas patērētājiem, bet koncentrāts nolejas uz drenāžu.
Turpināt lasīt »
Jaunākie komentāri