Vēja enerģija ir vēja enerģījas pārveidošana noderīgā formā, tādā kā elektrība, ar vēja turbīnu palidzību. 2008. gada beigās visā pasaulē nominālā jauda no vēja darbinātiem ģeneratoriem bija 121.2 gigavatu (GW)[1.] Vēja enerģīja ražo ap 1.5% no pasaules elektroenerģījas un strauji pieaug palielinoties divreiz trīs gadu posmā 2005-2008. Dažas valstis ir sasniegušas salidzīnoši augstu vēja enerģijas izplatības līmeni, kā piemēram, 19% no stacionārā elektroenerģijas ražošanas Dānijā, 11% Spānijā un Portugālijā, un 7% Vācijā un Īrijā 2008.gadā. Pēc datiem uz maiju 2009.gada astoņdesmīt valstis pasaulē izmanto vējas enerģīju komerciāliem nolūkiem[2].
Lielā mērogā vēja ģeneratori parasti ir savienoti ar vietējo elektroenerģijas pārvades tīklu; mazākas turbīnas tiek izmantoti, lai nodrošinātu ar elektroenerģiju izolētas vietas. Komunālie uzņēmumi bieži izperk elektroenerģijas pārpalikumu no maziem vietējām turbīnām. Vēja (un saules) enerģija ir alternatīvā enerģija, kas ir atjaunojāmā un plaši izplatītā, tīrā, neražo dūmgāzes, tomēr, vēja ģeneratoru kompleksa būvniecība nav vispārēji atbalstīta sakarā ar to vizuālo izskatu un citu ietekmi uz vidi.
Vēja enerģija, kā arī saules, nav patstāvīgas, kas nozīme, pie ekonomiskas ekspluatācijas jāizmanto vēl viens resurs, tāds kā hidroenerģija, lai saskaņotu piedavājumu ar pieprasījumu[3].
Mūsdienīgas vēja turbīnas strāda pie vēja ātruma no 3-4m/s līdz 25m/s. Vēja ģeneratora jauda ir atkarīga no spārnu rotācijas laukuma. Piemēram, Dānijas uzņēmuma Vestas ražotām turbīnām ar jaudu 3MW (V90) ir kopējais augstums 115m, 70m augsts tornis un 90m spārnu diametrs.
2002.gada augustā uzņēmums Enercon uzbūvēja vēja ģeneratora E-112 prototīpu ar jaudu 4.5 MW. Līdz 2004.gada decembrim šī turbīna bija vislielākā pasaulē. 2004.gada decembrī vācu uzņēmums Repower Systems uzbūvēja savu vējas ģeneratoru ar jaudu 5 MW. Tas turbīnas rotora diametrs ir 126m, gondolas svaru – 200 tonas, torņa augstums – 120m. 2005.gada beigās Enercon palielināja sava vēja ģeneratora jaudu līdz 6 MW. Rotora diametrs sastadīja 114m, torņa augstums 124m. Uzņēmums Clipper Windpower izstrāda vējas ģeneratoru ar jaudu 7.5 MW ofšora pielietojumam[4].
Visvairāk izplatītas vēja ģeneratoru konstrūkcijas pasaulē ir ar trīm spārniem ar horizontālu rotācijas asi, kaut gan var sastopt ar diviem spārniem. Bija mēģinājumi uzbūvēt vēja ģeneratorus ar tā saucamo ortogonālu asi, tas ir ar vertikālo rotācijas asi izvietošanu. Tiek uzskatīts kā tiem ir priekšrocība pie maza vēja ātruma, kas nepieciešams sākt darbību. Tādu ģeneratoru galvēna problēma – bremzēšanas mehānisms. Ša un citu tehnisko problēmu dēļ ortogonālie vēja ģeneratori nesaņema praktisko izplatīšanu vēja enerģetikā.
Vislabākas vietas enerģijas ražošanai no vēja ir piejūras zonas. Jūrā 10-12km attalumā no krasta būvējas ofšoras vēja elektrostacijas. Ģeneratoru torņi izvietoti uz pamata no paļiem, ieurbtiem līdz 30m dziļumā.
Var būt izmantojami arī citi zemūdens pamatu tipi, kā arī peldējošie. Pirmais peldējošas vēja turbīnas prototips tika uzbūvēts uzņēmumam HTechnologies BV decembrī 2007.gadā. Vēja ģenerators ar jaudu 80kW uzstadīts uz peldošas platformas 10,6 jūras jūdžu attalumā no Dienvida Italijas krasta jūras zonā ar 108m dziļumu. 5.jūnijā 2009.gada uzņēmums Siemens AG un norvēģu Statoil paziņoja par pirmo pasaulē komerciālu peldošu vēja enerīgijas turbīnas uzstadīšanu ar jaudu 2.3MW, Siemens Renewable Energy ražošana[5.].
Izmantotās literatūras saraksts:
1. World Wind Energy Association (February 2009). “World Wind Energy Report 2008”. Report. Retrieved on 16-March-2009.
2. Wind Power Increase in 2008 Exceeds 10-year Average Growth Rate.
3. Hannele Holttinen, et al. (September 2006). “”Design and Operation of Power Systems with Large Amounts of Wind Power”, IEA Wind Summary Paper”. Global Wind Power Conference September 18-21, 2006, Adelaide, Australia.
4. Clipper to sell offshore 7.5MW wind turbine prototype to UK.
5. Jorn Madslien. Floating wind turbine launched, BBC NEWS, BBC, p. 5 June 2009.