Pēdējā laikā arvien biežāk pilsētu un lauku mājās būvē kamīnus. Kamīna galvenais uzdevums ir telpas apsilde, pie tam kamīna radītā velkme vēdina telpu, bet kamīna dekoratīvais veidojums izdaiļo to. Labi un mākslinieciski projektēts un veidots kamīns pēc estētiskās nozīmes pielīdzināms mākslas darbam.
Kamīns klasiskā sapratnē – pavards ar atvērto kurtuves kameru. Tīri praktiski kamīns būtiski atpaliek no krāsns. Kamīns ar lietderības koeficientu 15-20% pret krāsns 60-70%. Māju nesilda, bet malku sadedzinās daudz. Jā, kamīns silda telpu tikai, kamēr deg malka, bet tas ir spējīgs arī sasildīt dvēseli un dāvāt mieru. Īpašā nomierinošā atmosfēra – lūk kas pirmkārt pievelk jaunus un jaunus pielūdzējus. Agrāk krāsni mūrēja pēc nepieciešamības – tas bija vienīgais siltuma avots mājā. Tagad pat ārpilsētas mājas ierīko jaudīgas apkures iekārtas un krāsnis (kurām ir diezgān ierobežots apsildes kontūrs). Taču kamīns vajadzīgs vienmēr, dvēselei.
Kamīns – ir lieta, kas prasa uzmanību un cieņu. Kas jāzin nākamajam kamīna saimniekam?
Kamīnu var uzbūvēt vai vinkārši nopirkt gatavu. Specializētas firmas piedavā daudz dažādu modeļu jebkurai gaumei. Tie ir populāro firmu modeļi: Cheminees Philippe, Burley, Godin, Fugar, Bordelet, Supra (Francija), Stovax (Lielbritānija), Apriaga (Spānija), Dovre (Norvēģija), Palazzetti (Itālija), Montegrappa, trafforart (Itālija), Hark (Vācija) u.c.
Vienīgais, kas atliek – izvēlēties iekāroto modeli, visu pārejo izdarīs ražotājs. Katrs kamīna komponents, sākot ar sarežģītāko daļu – kurtuve – un beidzot ar aksesuāriem, kurus izgatavo rūpnīcā un atšķiras ar augsto kvalitāti. Pārdomāts katrs sīkums, kas spēj paaugstināt pavarda efektivitāti un vienkāršot apkopi.
Funkcionāli kamīns sastav no trim daļām: kurtuve, dūmvads un no arhitektūras noformējuma elementiem. Pedējais, tieši portāls, malkas novietne noteic ārejā izskata savdabīgumu katram konkrētam kamīnam. Visas sastāvdaļas tiek piedavātas daudzveidīgos variantos un var salasīt dažadās kombinācijās.
Estētika ir labi, bet jādoma par problēmām, saistītām ar kamīna funkcionēšanu. Obligāti vajag priekšlaikus noteikt cik bieži un ar kādu nolūku tiks lietots: katru dienu, periodiski vai brīžiem; relaksācijas dēļ vai apkurei. No atbildes uz šiem jautājumiem ir atkarīgs iekārtas tips, kuram labāk dot priekšroku.
Kamīns izstaro siltuma enerģiju, dominējošu jebkurā atvērtā ugunī. Piemēram, sēžot pie ugunskura, mēs jūtām karstumu uz sejas un rokām, bet tājā pašā laikā mugura paliek auksta. Kamīns ilgi evolucionēja savā attīstībā, kāmēr cilvēki iemacījas vadīt siltumu. Īpaši izceļās šajā jomā angļi, panākot no atvērtas mājas liesmas maksimālas ievirzes un siltumatdeves.
Kamīnā neierīko dūmejas siltuma akumulēšanai, kā tās iebūvē krāsnī, dūmus no kamīna izvada atmosfērā pa taisnu dūmvadu. Tāpēc kamīns silda tikai tik ilgi, kāmēr deg kurināmais, toties telpu tas silda ļoti ātri.
Kamīna portāla laukums jasaskaņo ar telpas kubatūru. Attiecībai starp kamīna portāla laukumu, m2, un telpas kubatūru, m3, jābūt 0.01…0.003. Kamīna portālu veido kā paralēlskaldni, kura augstuma un platuma attiecība ir 2:3 lieliem kamīniem un 3:4 maziem kamīniem. Portāla atstatumam no grīdas jābūt 300…500 mm. Dažkārt portālu aprīko ar nolaižamu aizkaru, kas samazina portāla laukumu kamīna iekurināšanas laikā.
Kurtuves dziļumam jābūt 1/2 no kamīna portāla augstuma. Ja kurtuve ir pārāk sekla, telpā var iekļūt dūmi, un otrādi – ja tā ir pārāk dziļa, kamīns izstaro parāk maz siltuma.
Kurtuves sānu sienas attiecība pret aizmugures sienu veido slīpas, lai siltums tiktu atstarots telpā. 1/3…1/2 no aizmugures sienas mūrē vertikāli, bet augšējo daļu – slīpi uz priekšu, lai siltums atstarotos uz telpas grīdas un uz kamīna priekšā sēdošo cilvēku kājām.
Kurtuves grīdai noteikti jābūt paceltai virs telpas grīdas līmeņa. Tas aizskavē vēsā gaisa ieplūdi kamīnā un novērš iespējamo dūmu izplūdi caur portālu telpā. Kamīna aizmugures sienu mūrē par 15-20 cm augstāk nekā portālu. Šīs sienas augšējā daļa veido dūmu kameru un dūmu kāpsli. Dūmu kāpslis kanāla sašaurinājuma dēļ aizkavē aukstā gaisa ieplūdi kurtuvē no dūmvada, kā arī uzlabo velkmi. Aiz dūmu kāpšļa dūmvadā ierīko lūku kvēpu tīrīšanai.
Lai kamīnā nodrošinātu labu vilkmi, kurtuves grīdā ierīko ārdus un zem tiem pelnu tvertni, kas nodrošina arī nepieciešamo gaisa pieplūdi. Lai samazinātu kamīna kurināšanas laikā pastiprināto gaisa apmaiņu nelielās telpās, var ierīkot gaisa vadu, kas ievada āra gaisu tieši kurtuvē. Gaisa vadā iemontē vārstu, kuru aizver, kad kamīnu nekurina. Šādā kamīnā malka deg labāk, bet no telpas caur dūmvadu aizplūst mazāk sasilušā gaisa.
Divu metru augstumā no grīdas (lai varētu aizsniegt ar roku) dūmvadā ierīko aizbīdni vai vārstu, kuru atver kamīna kurināšanas laikā. Lai siltais gaiss neaizplūstu caur dūmeni atmosfērā un lai apgrieztās cirkulācijas gadījumā sodrēji no dūmeņa neiekļūtu telpā, pēc kurināšanas aizbīdni aizver.
Sevišķa uzmanība jāpievērš kamīna dekoratīvajam noformējumam, jo tas ir svarīgs telpas interjera elements. Kamīna fasādes apdarei var lietot sarkanos ķieģeļus, ļoti krāšņi izskatās kamīni, kuru fasādes apdarei izmantoti glazēti krāsns podiņi, glazētas keramikas plāksnītes, mozaīka, marmors. Var izmantot dabiskos laukakmeņus, dažādus metāla kalumus vai pulētu koksni.
Kamīna dekoratīvajā noformējumā jāiekļauj māksliniecīski izpildīti kamīna piederumi: ogļu knaibles, kurtuves kruķis, cepšanas iesmi, pelnu lāpstiņa. Kamīna darbības efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no velkmes dūmvadā. Velkme rodas gaisa un karsto dūmgāzu blīvumu starpības dēļ. Dūmgāzu temperatūra reti pārsniedz 150°C. Jo augstāka temperatūra, jo labāka velkme.
Izmantotā literatūra:
Журнал «Идеи Вашего Дома» №2(48) Февраль 2002; P.Akmens, A.Krēsliņš „Ēku apkure un ventilācija” IIdaļa, 1995.; Firmas Boley internetlapa.