Drenāža – dabiskā vai makslīgā ūdens novadīšana no zemes virsmas vai gruntsūdeņu novadīšana. Zemei bieži vien ir nepieciešama gruntsūdeņu vai letus ūdens novadīšanā lauksaimniecības, būvniecības uzlabošanai.
Mūsdienīgas drenāžas sistēmas parasti sastāv no speciāliem drenāžas plastmasas caurulēm, kuros savacas ūdens no zemes virsmas. Tālāk ūdens notek speciālos kolektoros vai izvadas uz dabīgas ūdenstilpnes.
Drena savāc apkārt pamatiem gruntī esošo lieko ūdeni un notur gruntsūdeņus zem ēkas drošā dziļumā. Cauruļu apkopei katrā drenu pagrieziena vietā jābūt drenāžas akai.
Drenāžas ūdeni un lietusūdeni savāc galvenajā akā. Uz akas drenu pievienojuma uzstādītais plūsmas pretvārsts neļauj ūdenim caur drenām pacelties atpakaļ līdz ēkas pamatiem. No galvenās akas ūdeni novada lietusūdens kanalizācijā, tuvumā izvietotā grāvī vai infiltrē gruntī.
Efektīva drenāža un lietusūdens aizvadīšana aizsargā ēku pret mitrumu, pelējumu un aukstumu, un ūdens iesūkšanos pagrabā, kā arī pret peļķu un ledus rašanos uz pagalma celiņiem.
Drenāžas cauruļu Tupla ārējais diametrs ir 110 mm, un tām ir dubultas sieniņas. Gludā iekšējā virsma veicina ūdens plūsmu un cauruļu pašattīrīšanos, bet viļņotā (gofrētā) ārējā kārta savukārt nodrošina lielāku slodzes izturību. Taisnās caurules ir viegli uzstādīt vēlamajā slīpumā tā, lai neveidotos “kabatas”, kurās varētu rasties aizsprostojumi. Virziena maiņas un sazarojumu vietās izmanto lokanus savienojumus.
Plānās, lauku drenāžai paredzētās PVC caurules neiesaka lietot ēku pamatu drenāžai. Tās ir lokanas, bet tām ir vājāka struktūra, kas palielina uzstādīšanas kļūmes un bojājumu iespējamību vēlākos celtniecības etapos.
Drenas montē drenāžas grantī ar labu ūdens caurlaidību. Darba atvieglošanai drenas un lietusūdens caurules var novietot blakus uz tās pašas pamatnes.
Vispirms uz tranšejas pamatnes izveido apm. 10 cm biezu drenāžas grants slāni. To izlīdzina atbilstoši nepieciešamajam caurules slīpumam (min. 5 mm/m) un rūpīgi noblīvē.
Iegulda caurules un pārklāj ar drenāžas granti. Arī no sāniem caurules apber ar drenāžas granti un noblīvē. Parasti par tranšejas pildījumu izmanto no akmeņiem attīrītu izrakto grunti. Blakus pamatiem ūdens caurlaidīgais drenāžas slānis jāierīko gandrīz līdz zemes virsmai. Ja ēkā ir telpas, kuras atrodas zemāk par zemes līmeni, jāveido pamatu ārējās sienas virsmas hidroizolācija.
Pareizi izveidota virsmas konstrukcija samazina lietusūdens iesūkšanos blakus pamatiem. Virsējo augsnes slāni un zem tā esošo noblīvēto grunts slāni vai polietilēna plēvi ierīko ar slīpumu virzienā projām no ēkas. Ieteicamais minimālais slīpums ir 1 : 50.
Sala izolācijas plātnes aizsargā prêt sasalšanu gan pamatnes grunti, gan ēkas pamatus, gan drenāžas caurules.
Drenāžas akas nepieciešamas drenāžas sistēmas darba kontrolēšanai un apkopei. Nepieciešamības gadījumā drenas var izskalot caur drenāžas kontrolakām. Akas jāliek visos pagriezienu punktos. Tas vislabāk nodrošinās visas drenāžas sistēmas apkopi.
Šim mērķim labi piemērota ir Uponor drenāžas aka 315, kurai ir slēgts vāks, nosēddaļa un atveramas cauruļu pievienojumu vietas trijos virzienos. 1 m augsto aku vajadzības gadījumā var nozāģēt īsāku.
Caurules akām pievieno būvobjektā. Pievienojumu vietas ir trīs, visas ir piemērotas 65, 80 un 110 mm diametra caurulēm. Lai atvērtu pievienojuma vietu, izgriež attiecīgajam izmēram atbilstošu atveri.
Neveidojiet caurumus drenāžas kontrolakas vākā! Lietusūdeņus nedrīkst novadīt drenāžas sistēmā!
Drenāžas ūdeņus un lietusūdeņus no jumta caur kopīgu galveno aku novada lietusūdens kanalizācijā, grāvī vai infiltrē gruntī.
Drenāžas un lietusūdeni, izmantojot atsevišķas caurules, var novadīt kopējā galvenajā akā.
Cauruļu pieslēgumus akā var veidot, izmantojot profilētus blīvgredzenus gludsienu cauruļu Ø 110 mm pieslēgšanai. Šādā gadījumā izzāģē apaļu atveri Ø 114 mm akas sienā un nofiksē blīvgredzenu, kurā iestumj gludsienu caurules posmu. Ar pārejas palīdzību (var izmantot gludsienu caurules dubultuzmavu) pievieno viļņoto (gofrēto) drenāžas vai lietusūdens cauruli.
Cauruļu pieslēgumus pie akas var veidot arī ar pieskrūvējamu uzmavu pievienojumu palīdzību. Šādā gadījumā viļņotās (gofrētās) caurules akai pieslēdz uzreiz, bez gludsienu cauruļu veidgabaliem.
Lai intensīvas lietusgāzes laikā lietusūdens neiekļūtu drenā, drenu pievienojumam akā uzstāda plūsmas pretvārstu.
Galvenās akas pamatnē ievieto augstuma regulēšanas cauruli Ø 400 mm. Zaļajā zonā izmanto nerūsoša tērauda vāku.
Autotransporta zonā aku veido teleskopisku ar ķeta vāku 40 t slodzei.
Izrakto platību ap aku aizpilda ar smilts vai grants pildījumu, kuru noblietē līdz pamatnes grunts blīvuma pakāpei.
Ja grunts caursalšana tomēr ir iespējama, vēlams akas dibena augšdaļu, augstuma regulēšanas cauruli un teleskopiskās caurules pievienošanas elementu aptīt ar vismaz divām celtniecības polietilēna plēves kārtām.
No galvenās akas ūdeni novada lietusūdens kanalizācijā, grāvī vai infiltrē gruntī. Ja cauruli izvada grāvī, lai tajā neiekļūtu dzīvnieki, caurules galu var aprīkot ar metāla sietu.
Gan drenāžas, gan lietusūdens caurulēm jābūt darba kārtībā gan vasarā, gan arī ziemā. Sevišķi pavasaros, kad kūst sniegs, drenām jāspēj īpaši labi veikt savas funkcijas.
Blakus pamatiem caurules aizsargā ar sala izolāciju. Parasti pietiekams cauruļu uzstādīšanas dziļums ir apm. 0,8–1 m. Ja sasaluma risks ir sevišķi augsts, caurules ar izolācijas plātnēm pārklāj tā, lai no apakšas nākošais grunts siltums aizsargātu caurules un apkārtējo grunti pret sasalšanu.