Ūdens galvenie patēretāji ir: iedzīvotāji; rūpniecības uzņēmumu strādnieki, kas izlieto ūdeni savām personīgajām vajadzībā darba vietā; rūpniecības uzņēmumi, kas izlieto ūdeni ražošanas vajadzībām; ūdens patēriņš ugunsgrēka dzēšanai; citi patērētāji (ielu un apstādījumu laistīšana u.c.).
Par ūdens patēriņa normu sauc ūdens daudzums, kas patērēts uz noteiktām vajadzībām laika vienībā vai uz saražota produkta vienību. Jāatšķir saimnieciski dzeramā ūdens patēriņa normas apdzīvotās vietās un uzņēmumos.
Apdzīvotās vietās saimnieciski dzeramā ūdens normas nosaka pēc Latvijas būvnormatīva LBN 222-99 „Ūdenspgādes ārējie tīkli un būves” atkarībā no labiekārtotības pakāpes (1.tabula).
1.tabula
Viena iedzīvotāja ūdens patēriņš diennaktī
|
Nr.p.k.
|
Ēku labiekārtotības pakāpe
|
Viena iedzīvotāja ūdens patēriņš diennaktī (vidēji gadā), l/dn
|
|
1.
|
Daudzdzīvokļu ēkas ar centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju un karstā ūdens apgādi
|
no 150 līdz 200
|
|
2.
|
Savrupmājas ar centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju un karstā ūdens apgādi (ar vannām un dušām)
|
no 100 līdz 300
|
|
3.
|
Ēkas ar centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju (bez vannām un dušām)
|
no 50 līdz 100
|
|
4.
|
Ēkas ar brīvkrāniem ārpus ēkas un vietējo kanalizāciju
|
no 30 līdz 50
|
Aprēkina dienas (vidēji gada laikā) saimnieciski dzeramā ūdens patēriņš, m3/dn, apdzīvotā vietā nosaka pēc formulas:
Qdn.v. = Σq N/1000, kur
q – ūdens patēriņš (l/dn) no 1.tabulas;
N – iedzīvotāju skaits.
Maksimālo un minimālo ūdens patēriņu diennaktī (m3/dn) aprēķina pēc sekojošas formulas:
Qdn.max = Kdn.max Qdn.v.
Qdn.min = Kdn.min Qdn.v.
Kdn - ūdens patēriņa nevienmērības koeficientu diennaktī - nosaka, ņemot vērā dzīvojamo ēku labiekārtotības pakāpi, uzņēmuma darba režīmu, ūdens diennakts patēriņa izmaiņas gadā, sezonā un nedēļā. Ūdens patēriņa nevienmērības koeficients diennaktī ir:
Kdn.max = 1,1 – 1,3
Kdn.min. = 0,7 – 0,9.
Ūdens patēriņu stundā (qh m3/h) aprēķina pēc šādas formulas:
qh.max = Kh max Qdn.max /24
qh.min = Kh min Qdn.min /24
Kh - ūdens patēriņa nevienmērības koeficientu stundā - nosaka, izmantojot šādu formulu:
Kh.max = αmax βmax
Kh.min = αmin βmin, kur:
α – koeficients, ko nosaka, ņemot vērā dzīvojamo ēku labiekārtotības pakāpi, uzņēmuma darba režīmu un vietējos apstākļus:
αmax = 1,2 – 1,4
αmin = 0,4 – 0,6
β – koeficients, ko nosaka, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu apdzīvotajā vietā (2.tabula).
2.tabula
Ūdens patēriņa nevienmērības koeficients atkarībā no iedzīvotāju skaita
|
Koeficients
|
Iedzīvotāju skaits
|
|
Līdz 100
|
150
|
200
|
300
|
500
|
750
|
1000
|
1500
|
2500
|
|
|
β max
|
4,5
|
4
|
3,5
|
3
|
2,5
|
2,2
|
2
|
1,8
|
1,6
|
|
β min
|
0,01
|
0,01
|
0,02
|
0,03
|
0,05
|
0,07
|
0,1
|
0,1
|
0,1
|
|
Koeficients
|
Iedzīvotāju skaits
|
|
4000
|
6000
|
10000
|
20000
|
50000
|
100000
|
300000
|
1000000 un vairāk
|
|
|
β max
|
1,5
|
1,4
|
1,3
|
1,2
|
1,15
|
1,1
|
1,05
|
1
|
|
β min
|
0,2
|
0,25
|
0,4
|
0,5
|
0,6
|
0,7
|
0,85
|
1
|
Saimnieciski dzeramā ūdens patēriņa normās nav ietverts ūdens daudzums, kuru savām vajadzībām izlieto strādājošie uzņēmumos. Šo papildus patēriņu aprēķina pieņemot, ka viens strādnieks karstajos cehos (siltuma izdalījumi cehā pārsniedz 20 kcal uz vienu m3/st.) izlietos 45 l, bet aukstajos cehos 25 l ūdens maiņā. Bez tam katras maiņas beigās jāparedz zinams ūdens daudzums dušām. Vienam dušas sietiņam jāplano 500 l/st. Vienu dušas sietiņu pieņem uz 15, 7 vai 5 strādniekiem, atkarībā no tehnoloģiskā procesa piesārņotības.
Nepieciešamo ūdens daudumu tehnologiskajām vajadzībām aprēķina katrā konkrētā gadījumā vadoties no tehnologiskā procesa. Daudzas ražõšanas jomas (ķīmiskas, tekstila, metala u.c.) patērē nozīmīgo ūdens daudzumu. Parasti ūdens patēriņa normas izstrāda tehnoloģi uz izstrādāta produkta vienību (1 t metala, 1 t auduma, 1 t maizes utt.). Ja trūkst konkrēti dati, tad orientējuši nepieciešamo ūdens daudzumu var noteikt izmantojot vispārinātas ūdens patēriņa normas dažādiem rūpniecības uzņēmumiem.
Nepieciešamo ūdens daudzumu viena ugunsgrēka dzēšanai un ugunsgrēku normatīvo skaitu apdzīvotājās vietās pieņem pēc 3.tabulas. Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai dzīvojamām un publiskajām ēkām un būvēm (arī ražošanas un noliktavu publiskas nozīmes ēkām un telpām) aprēķina pēc 4.tabulas kā ēkai vai būvei ar lielāko nepieciešamo ūdens patēriņu. Ūdens daudzumu viena ārējā ugunsgrēka dzēšanai rūpnīcas teritorijā aprēķina pēc 5.tabulas. Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai objektiem ar sašķidrinātās gāzes rezervuāriem aprēķina pēc 6.tabulas. Pieņem, ka ugunsgrēka dzēšanas ilgums ir trīs stundas. Maksimālais ugunsdzēsības ūdens krājuma atjaunošanas laiks apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt 36 stundas, ārpus apdzīvotām vietām – 48 stundas. Ugunsdzēsības ūdens krājuma atjaunošanas laikā drīkst samazināt ūdens padevi saimnieciskajām vajadzībām un pārtikai 1. un 2.kategorijas ūdensapgādes sistēmās līdz 70 % un 3.kategorijas ūdensapgādes sistēmās - līdz 50 % no aprēķina patēriņa. Ūdens padevi ražošanas vajadzībām paredz pēc avārijas grafika.
3.tabula
Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš apdzīvotajās vietās
|
Nr.p.k.
|
Iedzīvotāju skaits (tūkstoši cilvēku) apdzīvotajā vietā
|
Vienlaikus iespējamo ugunsgrēku skaits
|
Ugunsdzēsības ūdens patēriņš (l/s) apdzīvotajā vietā
|
|
1.
|
Līdz 1
|
1
|
10
|
|
2.
|
Virs 1 līdz 3
|
1
|
15
|
|
3.
|
Virs3 līdz 5
|
1
|
20
|
|
4.
|
Virs 5 līdz 10
|
1
|
25
|
|
5.
|
Virs 10 līdz 25
|
2
|
30
|
|
6.
|
Virs 25 līdz 50
|
2
|
35
|
|
7.
|
Virs 50 līdz 75
|
2
|
40
|
|
8.
|
Virs 75 līdz 100
|
2
|
45
|
|
9.
|
Virs 100 līdz 200
|
3
|
50
|
|
10.
|
Virs 200 līdz 300
|
3
|
60
|
|
11.
|
Virs 300 līdz 400
|
3
|
70
|
|
12.
|
Virs 400 līdz 500
|
3
|
80
|
|
13.
|
Virs 500 līdz 600
|
4
|
90
|
|
14.
|
Virs 600 līdz 700
|
4
|
100
|
|
15.
|
Virs 700 līdz 800
|
4
|
110
|
|
16.
|
Virs 800
|
4
|
120
|
4.tabula
Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš dzīvojamām un publiskajām (arī ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumu un noliktavu pārvaldes un sadzīves) ēkām
|
Nr.p.k.
|
Ēkas stāvu skaits
|
Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš (l/s) viena ugunsgrēka dzēšanai neatkarīgi no ēkas ugunsdrošības pakāpes, ja ēkas būvapjoms ir
|
|
līdz 1000 m3
|
no 1001 līdz 5000 m3
|
no 5001 līdz 25000 m3
|
no 25001 līdz 50000 m3
|
no 50001 līdz 100000 m3
|
virs 100000 m3
|
||
|
1.
|
Līdz 2
|
10*
|
15**
|
20
|
25
|
30
|
35
|
|
2.
|
No 3 līdz 10
|
15
|
20
|
25
|
30
|
35
|
40
|
|
3.
|
Virs 10
|
-
|
-
|
30
|
35
|
40
|
45
|
Piezīmes.
1. * Ārpus apdzīvotām vietām lauku teritorijās ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš ir 5 l/s.
2. ** Ārpus apdzīvotām vietām lauku teritorijās ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš ir 10 l/s.
5.tabula
Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš ražošanas un noliktavu ēkām vai būvēm
|
Nr.p.k.
|
Ēkas vai būves ugunsdrošības pakāpe
|
Ugunsslodzes blīvums (MJ/m2)
|
Ēkas vai būves sprādzienbīstamība vai ugunsbīstamība
|
Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš viena ugunsgrēka dzēšanai (l/s), ja ēkas vai būves būvapjoms ir
|
|
līdz 3000 m3
|
virs 3000 līdz 10000 m3
|
virs 10000 līdz 25000 m3
|
virs 25000 līdz 50000 m3
|
virs 50000 līdz 100000 m3
|
virs 100000 m3
|
||||
|
1.
|
1., 2., 3.a (U1*)
|
>1200
|
sprādzienbīstama un ugunsbīstama**
|
15
|
20
|
25
|
30
|
35
|
40
|
|
2.
|
1., 2., 3.a (U1*)
|
600-1200
|
sprādzienbīstama vai ugunsbīstama
|
10
|
15
|
20
|
25
|
30
|
35
|
|
3.
|
1., 2., 3.a (U1*)
|
<600
|
-
|
5
|
10
|
15
|
20
|
25
|
30
|
|
4.
|
3. (U2*)
|
>1200
|
sprādzienbīstama un ugunsbīstama**
|
20
|
25
|
30
|
35
|
40
|
50
|
|
5.
|
3.(U2*)
|
600-1200
|
sprādzienbīstama vai ugunsbīstama
|
15
|
20
|
25
|
30
|
35
|
40
|
|
6.
|
3.b, 4., 4.a, 5. (U3*)
|
>1200
|
ugunsbīstama
|
20
|
25
|
30
|
35
|
40
|
50
|
|
7.
|
3.b, 4., 4.a, 5. (U3*)
|
600-1200
|
sprādzienbīstama
|
15
|
20
|
25
|
30
|
35
|
40
|
|
8.
|
3.b, 4., 4.a, 5. (U3*)
|
<600
|
-
|
10
|
15
|
20
|
25
|
30
|
35
|
Piezīmes.
1. Ja ēka vai būve ir platāka par 100 metriem, ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņu palielina par 10 l/s.
2. Ja ir iespējami divi ugunsgrēki, ugunsdzēsības ūdens patēriņu nosaka divām ēkām vai būvēm, kurām nepieciešams lielākais ūdens patēriņš.
3. * ēku un būvju ugunsdrošības pakāpes apzīmējums saskaņā ar ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām.
4. ** ēkas, būves vai telpas, kur sprādziens var izraisīt ugunsgrēku vai ugunsgrēks var izraisīt sprādzienu.
6.tabula
Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš objektiem ar sašķidrinātās gāzes rezervuāriem (arī sašķidrinātās gāzes automobiļu uzpildes stacijām, izliešanas–ieliešanas estakādēm ar pārvietojamām tvertnēm)
|
Nr.p.k.
|
Sašķidrinātās gāzes lielākā rezervuāra tilpums (m3
|
Ārējās ugunsdzēsības ūdens patēriņš (l/s)
|
|
virszemes reervuāri
|
pazemes rezervuāri
|
||
|
1.
|
līdz 50
|
15
|
10
|
|
1.
|
līdz 50
|
15
|
10
|
|
1.
|
līdz 50
|
15
|
10
|
|
1.
|
līdz 50
|
15
|
10
|
|
1.
|
līdz 50
|
15
|
10
|
Rūpnīcas teritorijā vienlaikus iespējamais ugunsgrēku skaits ir 1, ja teritorija nav leilāka par 150 ha, un 2, ja teritorija ir lielāka par 150 ha.
Ja rūpniecības uzņēmumi atrodas pilsētas teritorijā, tad nosakot aprēķina ugunsgrēka skaitu pilsētai, tur ieskaita arī rūpniecības uzņēmumus, bet ūdens patēriņš šo ugunsgrēku dzēšanai nedrīkst būt mazāks kā norādīts 4.tabulā.
Ūdens patēriņu ielu, laukumu, apstādījumu u.c. laistīšanai noteic pēc 7.tabulas. Ja trūkst dati par laistāmajām platībām un pilsētas labiekārtošanas pakāpi, tad nepieciešamo ūdens daudzumu šīm nolūkam var noteikt pieņēmot papildus 50-90 l/dn uz vienu iedzīvotāju. Ielu laistīšanu veic sētnieki un speciālas automašīnas. Ja automašīnas ūdeni neņem no pilsētas ūdensvada, tad šo patēriņu var izslēgt no aplēses. Pieņem, ka sētnieki laista ielas 2 reizes dienā – agri no rīta un vakarā ik pa 2-3 stundām, ūdens patēriņu laistīšanas laikā pieņem vienmērīgu.
7.tabula
Ūdens patēriņš laistīšanai
| Ūdens izlietojuma veids |
Mērvienība
|
Ūdens patēriņš, l/m2
|
| 1. Ielu un laukumu mehanizētā mazgāšana |
1 mazgāšanas reize
|
1,2 ÷ 1,5
|
| 2. Ielu un laukumu mehanizētā laistīšana |
1 laistīšanas reize
|
0,3 ÷ 0,4
|
| 3. Ielu un laukumu laistīšana ar šļūteni |
1 laistīšanas reize
|
0,4 ÷ 0,5
|
| 4. Pilsētas apstādījumu laistīšana |
1 laistīšanas reize
|
3 ÷ 4
|
| 5. Zālāju un puķu dobju laistīšana |
1 laistīšanas reize
|
4 ÷ 6
|
| 6. Stādījumu laistīšana siltumnīcās |
1 laistīšanas reize (vienu reizi diennaktī)
|
15
|
| 7. Stādījumu laistīšana lecektīs |
1 laistīšanas reize (vienu reizi diennaktī)
|
6
|
| 8. Stādījumu laistīšana piemājas dārzos: 8.1. sakņu dārzos 8.2. augļu dārzos |
1 laistīšanas reize
(vienu reizi diennaktī) |
3 ÷ 15
10 ÷ 15 |
Izmantotas literatūras saraksts:
1.Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”
2.”Ūdensvadu tikli”, J.Sproģis