03Aug
Dabas gāze atrodas no 1000 metriem līdz dažiem kilometriem zemes dziļumā. Ar visdziļāko urbumu saņēmtā gāzes plūsma ir no dziļuma vairāk par 6000 metru. Zem zemes gāze atrodas mikroskopiskos tukšumos, ko sauc par porām. Poras savienotas savā starpā ar mikroskopiskajiem kanāliem – plaisām, pa šiem kanāliem gāze pāriet no porām ar augstu spiedienu uz porām ar zemāku spiedienu, kāmēr nenonāk urbumā. Gāzes kustība stratā pakļaujas noteiktiem likumiem. Gāzi iegūst no urbumiem. Urbumus cenšas izvietot vienmerīgi pa visu teritoriju. Gāze iznāk no zemes dziļuma, jo spiediens zem kura tā atrodas, vairākas reizes pārsniedz atmosfēras spiedienu.
Gāzi, kas iegūta no urbuma, nepieciešams sagatavot transportēšanai gala patērētājiem – rupnīcas, katlu mājas, pilsētas gāzes tīkli. Gāzes sagatavošana nepieciešama tāpēc, ka tā satur piemaisījumus, kas apgrūtina transportēšanu vai lietošanu. Ūdens tvaiks gāzē pie noteiktiem nosacījumiem var veidot hidrātus vai, kondensējoties, uzkrāties dažadās vietās (piemēram, pagriezienos), kas traucē gāzei kustēties; sērūdeņradis izraisa gazes iekārtu (caurules, siltummainis uc) koroziju.
Turpināt lasīt »
31Aug
Pilsētas un apdzīvoto punktu teritorijā gāzes vadus ierīko gruntī. Rūpniecības un komunālo uzņēmumu gāzes vadus lietderīgi ierīkot pa sienām un ēkas jumtu, pa kolonnām un estakādēm.
Pazemes gāzes vadi. Gāzes vadus ierīko pa pilsētas braucamajām joslām. Parasti tiek rekomendēts tos ierīkot tehniskajā zonā vai zaļo apstādījumu joslā. Attālumam no gāzes vada līdz akas sienām un pazemes ierīces kamerām jābūt ne mazāk kā 0,3 m. Tiek pieļauts dažu gāzes vadu ierīkošana vienā tranšejā. Attālumam starp tiem jābūt tādam, lai varētu veikt montāžu un remonta darbus.
Armatūru, kas uzstādīta uz gāzes vadiem, vēlams izvietot ne tuvāk kā 2 m no telekomunikāciju un ierīču krustojumu malām.
Siltumtīkla kanāla, kolektora, tuneļa krustojuma gadījumā gāzes vadus ierīko futlāros, kas ir 2m uz katru pusi no krustojuma ietrīcas ārējām sienām.
Turpināt lasīt »
27Aug
Atkarībā no gāzes sastāva un cauruļvada materiāla, ierīkošanas apstākļiem un grunts fiziski – mehāniskām īpašībām, gāzes vadi pakļauti lielākai vai mazākai iekšējai vai ārējai korozijai.
Caurules iekšējas virsmas korozija ir atkarīga no gāzes īpašībām. Tas ir dēļ skābekļa, mitruma, sērūdeņraža un cita savienojuma paaugstināta satura. Cīnīties ar iekšējo koroziju var, izņemot no gāzes agresīvos savienojumus, t.i., to labi attīrot.
Turpināt lasīt »
25Aug
Gāzes vadu celtniecībai lieto bezšuves tērauda, metinātas taisnšuves un spirālšuves caurules. Caurules ražo no labi metināma tērauda, kas satur ne vairāk kā 0,25% oglekļa, ne vairāk kā 0,56% sēra un ne vairāk kā 0,046% fosfora. Minimālais pieņemtais sadales vadu diametrs parasti tiek pieņemts 50 mm, bet atzarojumiem patērētājiem – 25 mm. Caurules sienas biezums pazemes gāzes vadiem jābūt ne mazāk kā 3 mm, bet virszemes – ne mazāk kā 2 mm. Caurules sienas biezums zemūdens pārvadam jābūt par 2 mm vairāk nekā aprēķināts, bet ne mazāk par 5mm. Caurules savienošanu realizē ar metināšanu.
Turpināt lasīt »
21Aug
Pilsētas sadales sistēma ir sarežģīts būvju komplekss, kas sastāv no sekojošiem pamatelementiem: zema, vidēja un augsta spiediena gāzes tīkliem, gāzes sadales stacijām, gāzes regulēšanas punktiem un iekārtām. Minētajās stacijās un iekārtās gāzes spiedienu samazina līdz nepieciešamai vērtībai un automātiski uztur pastāvīgu. Tam ir paredzētas speciālas automātiskas aizsargierīces, kas izslēdz gāzes spiediena palielināšanās varbūtību tīklos.
Gāzes apgādes sistēmai jānodrošina gāzes piegādes nepārtrauktība patērētājiem, jābūt drošai ekspluatācijas laikā, vieglai apkalpošanai, paredzētai atsevišķu elementu un gāzes vadu posmu atslēgšanas varbūtībai remonta un avāriju darba veikšanai. Ierīcēm, iekārtām un mezgliem gāzes apgādes sistēmā jābūt viena tipa.
Turpināt lasīt »
Jaunākie komentāri