Siltuma, Gāzes Un Ūdens Tehnoloģijas - SGUUT.com

Drenāža – dabiskā vai makslīgā ūdens novadīšana no zemes virsmas vai gruntsūdeņu novadīšana. Zemei bieži vien ir nepieciešama gruntsūdeņu vai letus ūdens novadīšanā lauksaimniecības, būvniecības uzlabošanai.

Mūsdienīgas drenāžas sistēmas parasti sastāv no speciāliem drenāžas plastmasas caurulēm, kuros savacas ūdens no zemes virsmas. Tālāk ūdens notek speciālos kolektoros vai izvadas uz dabīgas ūdenstilpnes.

Drena savāc apkārt pamatiem gruntī esošo lieko ūdeni un notur gruntsūdeņus zem ēkas drošā dziļumā. Cauruļu apkopei katrā drenu pagrieziena vietā jābūt drenāžas akai.

Drenāžas ūdeni un lietusūdeni savāc galvenajā akā. Uz akas drenu pievienojuma uzstādītais plūsmas pretvārsts neļauj ūdenim caur drenām pacelties atpakaļ līdz ēkas pamatiem. No galvenās akas ūdeni novada lietusūdens kanalizācijā, tuvumā izvietotā grāvī vai infiltrē gruntī.

Efektīva drenāža un lietusūdens aizvadīšana aizsargā ēku pret mitrumu, pelējumu un aukstumu, un ūdens iesūkšanos pagrabā, kā arī pret peļķu un ledus rašanos uz pagalma celiņiem.
Turpināt lasīt »

Neskaitot telpu applūdināšanu ar netīrumiem, iekšēja kanalizācija pasniedz pārsteigumus noteču, specifiskas smakas, biedējošo skaņu veidā. Ne īpaši pievilcīga nepaslēptu cauruļvadu estētika. Lai paredzētu, kādas problēmas var gaidīt no kanalizācijas, noderīgi saprast tas uzbūves un darbības principa būtību.

Cauruļvadu un santehnisko ierīču tīkls, kas savāc un novada izmantots ūdens un sadzīves atkritumus (izņemot lietus ūdens) ēkā, sauc par iekšējo kanalizāciju. Noteces no katras ierīces (mazgatuve, vanna, klozetpods u.c.) caur novadcauruli dodas uz stāva horizontālu cauruli un no tas uz stāvvadu, tas ir vertikālo cauruļvadu. Pagrabtelpā stāvvads pāriet uz horizontālu izlaides cauruli, kas noved noteces no ēkas zem zemes (zemāk grunta sasalšanas dziļuma). Tālāk tie dodas pa caurulēm vai uz skataku, un no tas uz ārējas kanalizācijas tīklu, vai uz vietējas attīrīšanas sistēmas septiki. Stāvvada augšēja daļa izvadīta virs jumtas un saucas par gaisa izplūdes posmu. Caur to novadās atmosfērā gāzes no ārējas kanalizācijas.
Turpināt lasīt »

Notekūdeņu smiltis kopā ar organiskām daļām var nogulsnēties attīrīšanas ietaišu caurulēs un rezervuāros un tos aizpostot. Lai paātrinātu smilšu atdalīšanu, ūdeni var aerēt. Smilšķērājus projektē, lai atdalītu neorganiskās daļiņas ar diametru 0,15mm un rupjākas, kuru rupjums (U₀) ir vismaz 14-24mm/s. Hidrauliskais rupjums nozīmē, ar kādu ātrumu daļiņa grimst ūdenī. Jo smilts daļiņa lielāka, jo tās hidrauliskais rupjums lielāks. Attīrīšanas ietaisēs, kurās pirmreizējo nostādināšanu neprojektē, smilts traucē bioloģiskos attīrīšanas procesus aerotenkos un biofiltros. Savāktais smiltis jānogādā uz smilšu žāvēšanas laukumiem. Laukumus drenē un ierobežo ar 1-2 m augstiem zemes valnīšiem. 1 m² platībā var izžāvēt 3m² smilšu gadā.
Turpināt lasīt »

Lietusūdeņu kanalizācijas trasēšana atkarīgā no reljefa, plānojuma shēmas un pazemes ietaišu piesatinātības.Lai samazinātu caurļvadu garumu rekomendē lietus kanalizāciju tīklu projektēt gar ceļu ar īsāko maršrūtu uz izlaidi. Ja caurbrauktuves platums ir līdz 30 metriem lietusūdens kanalizāciju lietderīgi likt tā vidū. Ar lielāku caurbrauktuves platumu var projektēt divās linijās gar abām pusēm. Tiklu novietojums ģenerālajā plānā, kā arī minimālais attaālums plānā un šķērsošanas vietās no vadu ārējās virsmas līdz būvēm un inženierkonikācijām jāpieņem saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī, jo LBN 100 “Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve” ir zaudējis spēku.
Turpināt lasīt »

Notekūdeņi ir piesārņoti ar dažādiem piemaisījumiem. Tā neizšķīduša daļa var būt organiskās un neorganiskās izcelšanās. Neorganiskās izcelšanās piemaisījumiem ir mazs blīvums un tie labi transportējas kanalizācijās tīklā, bet neorganiskās izcelšanās piemaisījumi (smiltis, izdedži, sasists stikls uc.) transportējas tikai pie nozimīgiem ātrumiem. Līdz ar to aprēķina ātrumi jānoteic nēmot vērā smilša un citu neorganiskās izcelsmes piemaisījumu transportēšanas nosacījumus.
Turpināt lasīt »

Kanalizācijas tīklu aprēķina uz maksimāli iespējamo notekūdeņu daudzumu, kuru sauc par aprēķina daudzums. Projektējot apdzīvotas vietas kanalizāciju, dzīvojamo māju sadzīves notekūdeņu vidējo daudzumu diennaktī nosaka kā ūdens patēriņu diennaktī, neskaitot ūdens patēriņu teritoriju un zālāju laistīšanai.
Turpināt lasīt »